Elpošanas vingrinājumi bērniem pirms miega

Pēc zobu tīrīšanas bērns pēkšņi atceras par ūdeni, mīļāko rotaļlietu, rītdienas plāniem un briesmoni aiz aizkariem. Vecāks jau ir noguris, bet bērna ķermenis vēl dzīvo dienas ātrumā. Tieši šādos vakaros elpošanas vingrinājumi bērniem pirms miega var kļūt par mazu, drošu pieturas punktu - nevis vēl vienu uzdevumu, kas jāizpilda, bet siltu kopābūšanas brīdi, kurā ķermenis pamazām saprot: tagad var atpūsties.

Pirmsskolas vecuma bērni ne vienmēr spēj vārdos pateikt: “Esmu pārguris”, “Man ir par daudz iespaidu” vai “Man ir mazliet bail.” Taču viņi to pasaka ar niķiem, skraidīšanu pa istabu, raudāšanu vai simto lūgumu vēl negulēt. Lēna, rotaļīga elpošana palīdz bērnam pamanīt savu ķermeni un iziet no vakara satraukuma bez kaunināšanas un bez strīdiem.

Kāpēc elpošana vakarā patiešām palīdz?

Kad bērns ir uztraukts, dusmīgs vai pārlieku noguris, viņa elpa bieži kļūst īsa un steidzīga. Tā ir dabiska ķermeņa reakcija. Mierīgāka, nedaudz garāka izelpa dod nervu sistēmai signālu, ka tūlītējas briesmas nedraud. Sirdsdarbība kļūst mierīgāka, pleci atslābst, un bērnam ir vieglāk pāriet uz klusāku nodarbi vai miegu.

Tomēr elpošanas vingrinājums nav burvju poga. Ja bērns ir ļoti pārguris, slims, izsalcis vai piedzīvojis grūtu dienu, ar divām dziļām ieelpām vien nepietiks. Tad svarīgākais ir pieaugušā tuvums, paredzams vakara ritms un sajūta, ka bērna emocijas ir pieņemtas. Elpošana ir viens no palīgiem vakara rituālā - vienkāršs, vienmēr pieejams un bērnam saprotams.

Bērnu psihologi bieži uzsver, ka mazs bērns vispirms regulējas attiecībās ar pieaugušo. Tāpēc vislabākie rezultāti rodas nevis tad, ja pasakāt: “Nomierinies un elpo!”, bet gan tad, ja apsēžaties blakus un sakāt: “Pamēģināsim kopā palīdzēt mūsu ķermenim atpūsties.” Jūsu balss, lēnās kustības un paša miers bērnam ir tikpat nozīmīgi kā pats vingrinājums.

Elpošanas vingrinājumi bērniem pirms miega rotaļas formā

Mazam bērnam vārdi “dziļi ieelpo” var šķist pārāk abstrakti. Rotaļa strādā labāk, jo tā neuzliek pienākumu būt mierīgam. Tā aicina iztēloties, mēģināt un būt kopā.

Pūšam sveci, bet nenodzēšam liesmiņu

Palūdziet bērnam iztēloties, ka viņa priekšā ir dzimšanas dienas svece. Ieelpa notiek mierīgi caur degunu, bet izelpā bērns ļoti lēni pūš, lai liesmiņa tikai viegli pakustētos, nevis nodzistu. Var turēt plaukstu bērna priekšā un iztēloties, ka tā ir sveces liesmiņa.

Šis vingrinājums īpaši labi noder bērniem, kuri mēdz pūst pārāk strauji un pēc tam uzjautrinās. Nesakiet, ka dara nepareizi. Pasmaidiet un aiciniet: “Oho, tā bija vētra! Tagad pamēģināsim pavisam klusu vakara vējiņu.” Pietiek ar trīs vai četrām reizēm.

Ožam ziedu un pūšam spalviņu

Iedomājieties, ka vienā plaukstā ir smaržīgs zieds, bet otrā - viegla spalviņa. Bērns lēni paosta ziedu, tad ilgi un maigi nopūš spalviņu prom. Šis ir vienkāršs veids, kā parādīt ieelpu caur degunu un rāmu izelpu caur muti.

Varat ļaut bērnam izvēlēties zieda smaržu: zemenes, vaniļa, lietus pēc vasaras dienas. Tieši šī nelielā izvēle bieži samazina pretestību. Bērns nejūtas vadīts no malas, bet iesaistīts savā vakara rituālā.

Miega lāča vēders

Bērns apguļas gultā un uzliek uz vēdera savu mīksto rotaļlietu. Ieelpojot lācis maigi paceļas augšup, izelpojot - nolaižas lejup. Jūs varat kopā vērot: “Redzi, lācis dodas mazā braucienā.”

Šī rotaļa palīdz bērnam pamanīt vēdera kustību, neprasot tehniski pareizi elpot. Tā ir īpaši piemērota vakara beigās, kad gaisma jau ir pieklusināta un nav vajadzīgas aktīvas kustības. Ja rotaļlieta novērš uzmanību vai mudina sākt jaunu spēli, vienkārši lieciet roku uz bērna vēdera un elpojiet līdzīgā ritmā.

Karstā kakao atdzesēšana

Iztēlojieties, ka rokās turat krūzi ar pārāk karstu kakao. Ieelpojiet, tad ar lēnu izelpu atdzesējiet dzērienu. Bērniem patīk pievienot stāstam detaļas: kāda ir krūze, vai kakao ir ar zefīriem, kam pirmo malku dos sapnī.

Šis vingrinājums ir labs pārejas rituāls pēc rosīgas dienas. Tas apvieno elpošanu ar mierīgu iztēli, taču stāstu nevajag izvērst pārāk garu. Vakarā mērķis nav radīt jaunu aizraujošu piedzīvojumu, bet maigi nolaist dienas tempu.

Viļņi krastā

Apsēdieties vai apgulieties blakus bērnam. Ieelpa ir vilnis, kas lēnām pienāk krastā, bet izelpa - vilnis, kas tikpat lēni aizplūst prom. Varat pievienot klusu šņācošu skaņu izelpā, ja bērnam tas patīk.

Dažiem bērniem šī rotaļa šķiet pārāk mierīga sākumā. Tas ir pilnīgi normāli. Ja bērns vēl ķiķina, nevajag uzreiz pārtraukt vai prasīt nopietnību. Dažreiz daži smiekli ir tieši tas, kas palīdz atbrīvot dienā sakrāto spriedzi, pirms iestājas miers.

Kā padarīt vingrinājumu par daļu no vakara, nevis vēl vienu vakara pienākumu

Lielākā atšķirība ir regularitātē. Nevajag katru vakaru izmēģināt piecas metodes un cerēt uz tūlītēju rezultātu. Izvēlieties vienu vai divas rotaļas, kas jūsu bērnam patīk, un atkārtojiet tās aptuveni vienā un tajā pašā vakara posmā - piemēram, pēc pidžamas uzvilkšanas vai jau gultā pirms pasakas.

Sākumā pietiek ar vienu līdz trim minūtēm. Ja vingrinājums kļūst garš, bērns var justies spiests vai garlaikoties. Labāk beigt, kamēr vēl ir patīkama sajūta, un pateikt: “Tavs ķermenis jau ir daudz paveicis, lai sagatavotos miegam.” Tā bērns veido pozitīvu asociāciju, nevis gaida kārtējo pieaugušā prasību.

Svarīgi arī neizmantot elpošanu kā sodu. Frāze “Ej elpot, jo slikti uzvedies” pārvērš nomierināšanās prasmi par nepatīkamu pienākumu. Daudz saudzīgāk skan: “Redzu, ka tev šobrīd ir grūti. Būšu tev blakus. Pamēģināsim vienu lēnu elpu, lai atdzesētu kakao.”

Ja vakarā tiek lietotas ierīces, centieties ekrāna laiku beigt pirms mierīgajiem rituāliem. Pēc spilgtas, ātras multfilmas bērnam var būt grūtāk pārslēgties uz klusu elpošanu. Te nav jābūt ideāliem katru vakaru. Taču jo skaidrāka ir secība - vakariņas, mazgāšanās, pidžama, mierīga rotaļa, elpošana, pasaka, miegs -, jo mazāk bērnam jāmin, kas notiks tālāk.

Kad bērns nevēlas piedalīties

Pretestība nenozīmē, ka vingrinājums neder vai ka esat kaut ko izdarījuši nepareizi. Varbūt bērns šobrīd vēlas vairāk kustēties, varbūt ir dusmīgs par pašu gulētiešanu, bet varbūt viņam nepatīk konkrētā rotaļa. Piedāvājiet bērnam izvēli, nevis jautājiet atvērtu “Vai elposim?”. Piemēram: “Šovakar būsim viļņi vai dzesēsim kakao?”

Ja atbilde ir stingrs “nē”, elpojiet paši. Bērns drīkst vienkārši skatīties, klausīties vai pieglausties. Dažkārt pēc dažiem vakariem viņš pats pievienosies, jo redzēs, ka šis laiks nav par paklausību. Tas ir par drošību, tuvību un iespēju dienu pabeigt mierīgāk.

Ja bērnam ir biežas, ļoti spēcīgas bailes, ilgstošas grūtības iemigt, krākšana, elpas aiztures vai dienā izteikts nogurums, ir vērts pārrunāt situāciju ar ģimenes ārstu vai bērnu miega speciālistu. Vakara rituāli sniedz atbalstu, bet tie neaizstāj profesionālu izvērtējumu, kad tāds ir vajadzīgs.

Mieru rada ne tikai vingrinājums, bet arī atkārtošanās

Bērnam nav nepieciešams perfekts vakars. Viņam vajadzīgs pietiekami paredzams vakars, kurā pieaugušais atgriežas pie mīļa, skaidra rituāla arī tad, kad diena bijusi sarežģīta. Samdreamer Miega piedzīvojumu karte palīdz šos mazos soļus pārvērst taustāmā vakara secībā, lai nav katru reizi no jauna jāizdomā, kā nonākt līdz miegam bez asarām un ar mīlestību.

Šovakar nav jāpanāk, lai bērns uzreiz aizmigtu pēc trim izelpām. Pietiek, ja uz mirkli apsēžaties blakus, kopā nopūšat iedomātu spalviņu un ļaujat dienai lēnām atkāpties. Tieši šādos mirkļos dzimst vakara drošības sajūta, ko bērns paņem līdzi arī sapņos.