Kāpēc Norvēģijā bērnus liek gulēt pirms pulksten 20.00
Režīms - tās ir rūpes, nevis ierobežojums
Norvēģijā bērnu agrīna gulētiešana netiek uztverta kā stingrs noteikums vai sods, bet gan kā rūpes par bērna vajadzībām. Miega režīms tiek veidots ar cieņu pret cilvēka bioloģiju - organismam tiek dota iespēja atjaunoties tieši tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.
“Melatonīna logs”
Pastāv tā sauktais “melatonīna logs” - laika posms aptuveni no pulksten 19.00 līdz 21.00. Šajā laikā aktīvi izdalās hormons melatonīns, kam ir būtiska nozīme nervu sistēmas attīstībā un smadzeņu atjaunošanā. Šī perioda izlaišana izjauc dabisko atjaunošanās ciklu.
Stress, nevis paaugstināta aktivitāte
Vakara kaprīzes nereti ir stresa izpausme, nevis slikta uzvedība. Patiesībā tas var būt paaugstināts kortizola līmenis. Organisms signalizē par pārslodzi un akūtu vajadzību pēc miega. Šajā brīdī smadzenes strādā uz robežas, lai gan tām jau vajadzētu atpūsties un atjaunoties.
Sekas bērna attīstībai
Paaugstināts kortizola līmenis var negatīvi ietekmēt neironu savienojumu veidošanos - tieši tos, kuriem miega laikā melatonīna ietekmē būtu jānostiprinās. Ja stress regulāri aizstāj pilnvērtīgu atpūtu, tam var būt ilgtermiņa sekas bērna nervu sistēmas attīstībā.
Iemesls aizdomāties
Trauksme, grūtības koncentrēties un uzvedības problēmas bieži tiek aplūkotas kā atsevišķas problēmas. Tomēr speciālisti arvien biežāk norāda uz hroniska miega trūkuma lomu kā pastāvīga stresa cēloni bērnībā.
Pēc bērnu psihiatrātu domām, vēla gulētiešana - pulksten 22.00–23.00 - nozīmē svarīga bērna organisma atjaunošanās un augšanas posma izlaišanu.
Spēle “Miega piedzīvojumu karte” palīdz vecākiem saudzīgi izveidot miega režīmu un padarīt gulētiešanu bērnam mierīgu un paredzamu.
