Kāpēc bērnu ir tik grūti nolikt gulēt?
Katru vakaru tūkstošiem ģimeņu atkārtojas viens un tas pats scenārijs. Bērns negrib tīrīt zobus. Negrib pārģērbties. Prasa vēl ūdeni, pasaku, “vēl nedaudz paspēlēties”. Un, ja ir noguris — rodas histērija it kā ne no nekā. Vecāki kļūst aizkaitināti, zaudē pacietību, izjūt vainas sajūtu. Un it kā viss ir skaidrs — vajag rutīnu, mieru, paredzamību. Bet dienas beigās, kad visiem spēki ir izsīkuši, tas ir patiešām grūti.
Ko saka zinātne:
— Saskaņā ar Amerikas Miega medicīnas akadēmijas datiem, no 25% līdz 50% pirmsskolas vecuma bērnu saskaras ar grūtībām aizmigt un biežu mošanos naktī.
— Ģimenēs, kur katrs vakars kļūst par cīņu —
par pidžamu, zobu birsti un gaismas izslēgšanu —
vecākiem palielinās stresa līmenis, pieaug vainas sajūta, uzkrājas emocionāla izdegšana,
un tieši vakaros biežāk rodas konflikti ar bērnu (Mindell et al., 2015).
— Taču ir arī labas ziņa:
paredzama vakara rutīna palīdz.
Tā samazina trauksmi, uzlabo bērna uzvedību
un padara iemigšanu mierīgāku (Kitsaras et al., 2018).
Aizmigšana nav vienkārši “vēl viens punkts dienas plānā”. Tas ir atvadīšanās brīdis, pāreja no aktīvas dienas uz mieru — un bērnam tas var nebūt viegli.
Kad mēs to saprotam, kļūst vieglāk neuztvert pretestību kā niķi vai manipulāciju. Un tad mēs varam sākt veidot aizmigšanas procesu kā siltu, drošu rituālu, kurā ir vieta gan rūpēm, gan robežām.
