Kāpēc spēle nav tikai izklaide?

Kā tā palīdz bērnam tikt galā ar sajūtām, bailēm un pārmaiņām?
Mēs bieži uzskatām spēli par kaut ko “nenopietnu” — veidu, kā izklaidēt vai nodarbināt bērnu. Taču patiesībā bērnam spēle ir dzīve. Tā ir viņa veids, kādā viņš izprot, izdzīvo un apgūst pasauli.

Pirmsskolas vecuma bērniem pasaule ir pilna maģijas — burtiski, vecumā no 3 līdz 6 gadiem bērniem aktīvi darbojas maģiskā domāšana. Viņi uztver pasauli kā vietu, kur viss ir iespējams — dzīvas rotaļlietas, iedomu draugi, iedomu būtnes, burvju noteikumi, pārvērtības. Viņi nevis vienkārši spēlējas, bet dzīvo spēlē. Tieši tāpēc bērnam ir grūti atsaukties uz tiešu pieprasījumu vai lūgumu: “Ejam tīrīt zobus” — gandrīz vienmēr izraisīs pretošanos. Tāpēc, ka tas skan kā pavēle, kā spēles pārtraukums, kā “jādara, jo pieaugušais teica”. Bet, ja pasakām: “Tētis ir raķete, tu — kosmonauts! Gatavs startam? Lidojam tīrīt zobus!” — tad pēkšņi tas pats uzdevums kļūst par piedzīvojumu. Un bērns iesaistās ar prieku, nevis ar piespiešanu.

Spēlē bērns:
— Izdzīvo iespaidus, kurus vēl nemāk aprakstīt vārdos.
— Apgūst sociālās lomas, noteikumus un attiecības.
— Mācās pašregulēt savas emocijas, bailes un vēlmes.
— Sāk izjust kontroli tur, kur ikdienā to bieži nejūt.
— Kompensē un saņem to, kā var pietrūkt ikdienā: paredzamību, kontaktu, iespēju būt svarīgam, galvenajam un pieaugušā uzmanību.

Kāpēc spēle ir īpaši svarīga tieši vakarā? Vakarā bērni bieži ir noguruši un bieži arī emocionāli uzbudināti. Galvā — daudz notikumu, iespaidu; Ķermenī — spriedze. Un varbūt vēl trauksme pirms gulētiešanas, kas rodas no šķiršanās ar vecākiem, no rotaļlietām, bailes no tumsas. Tieši spēle palīdzēs šo pāreju — no dienas uz nakti, no aktivitātes uz mieru, no “vēl tikai minūti!” uz "es esmu gatavs gulēt" — un veikt to caur kontaktu un prieku. Tāpēc mēs radījām “Miega piedzīvojumu karti”. Tā nav vienkārši kartiņu spēle. Tas ir ceļš ar sižetu spēles formātā, kuru vakarā veic bērns ar pieaugušā dalību. Katrs solis un posms — pārģērbšanās, zobu tīrīšana, atvadīšanās rotaļlietām — kļūst par ceļojuma sastāvdaļu. Bērnam — tas ir interesanti. Vecākam — tā ir iespēja būt līdzās nevis caur kontrolēšanu, bet caur sadarbību. Spēle nav "ekstra" vai kaut kas papildus. Tas ir pamats. Bērna veids kā dzīvot, just, saprast, augt un mācīties. Ja vakars kļūst par spēli — tas kļūst par mīlestības un tuvības laiku.